25. jūnijā 17.00 grāmatu apgāda “Jumava” telpās (Rīgā, Dzirnavu ielā 73) atzīmēs Latvijas ietekmīgākā gaišreģa un fotogrāfa Eižena Finka 140 gadadienu. Lai Finks savā 140. gadadienā tiktu godināts, “Jumava” atver grāmatu “Finks un Sargeņģelis. Gaišreģis”. Grāmatas autori Juris Visockis un Pāvils Raudonis izdod jau otro grāmatu par Eiženu Finku.

Nākamais pareģis Eižens Finks piedzima 1885.gada 25.jūnijā romu amatnieka Johana Finka un viņa sievas vidzemnieces Līzes Braunas ģimenē,

Izcilais pareģis Eižens Finks jau pēc Latvijas okupācijas paredzēja, ka Latvija atgūs brīvību, kad gadi no abām pusēm rakstīsies vienādi. Tas notika 1991.gadā, kad Latvija kļuva brīva, un 2002. gadā saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

“Eiropā ir bijuši daudzi pareģi, bet mūsu Latvijas Finks ne tikai pareģoja, bet mēs pieredzējām, ka viņa lielie pareģojumi piepildījās,” stāsta grāmatas līdzautors Pāvils Raudonis. 

Juris Visockis atzīmē, ka otrā grāmata veltīta tam Eižena Finka dzīves posmam, kad spilgti izpaudās viņa talanti. 1922.gadā pēc Pirmā pasaules kara Eižens Finks atgriezās Rīgā un līdz 1941.gada deportācijām viņš piedzīvoja Latvijas brīvvalsts zelta gadus. Eižens Finks tikās ar daudzām tālaika slavenībām — Emīliju Benjamiņu, Kārli Ulmani, Aleksandru Grīnu un citiem, viņa salonu apmeklēja tūkstošiem laikabiedru, kas ar saviem stāstiem veidoja Rīgas leģendārā gaišreģa tēlu. 

Romāns “Finks un Sargeņģelis. Gaišreģis” balstās uz tālaika preses materiāliem.

“Laiks starp diviem pasaules kariem ir īpašs Latvijas vēsturē. Tas bija mūsu nacionālās atmodas laiks, lielu politisku satricinājumu laiks, garīgo, māksliniecisko un arī ezoterisko meklējumu laiks, kurā mijās milzīgas nākotnes cerības ar nedrošību. Un ir ļoti interesanti uz šo laiku paskatīties caur neordināras personības — fotomākslinieka un gaišreģa Eižena Finka — dzīves prizmu,” iespaidos par grāmatu dalās Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.

“Grāmata ir gana subjektīva autoru versija par cilvēku un notikumiem, bet tādēļ vēl jo vairāk uzrunā lasītāju. Grāmata, gluži kā viņa fotogrāfijas, iemūžina Eižena Finka pasauli, kas šķiet zudusi, tomēr dīvainā kārtā — vēl arvien tuva,” stāsta Mārcis Auziņš.