„Līdzšinējā Rīgas pieredze ar hokeja halles celšanu norāda uz nepieciešamību vēl vairāk aktivizēt valsts un privātā partnerību (VPP),” uzskata Valsts un privātās partnerības asociācijas viceprezidents Juris Visockis, kurš šobrīd ir apgāda „Jumava” vadītājs, bet iepriekšējā Rīgas Domes sasaukuma laikā bija Rīgas vicemērs.
J.Visockis zināja teikt, ka nesen Tallinā un Helsinkos uzceltās halles var uzskatīt par VPP projektiem, jo sākotnēji abos gadījumos pilsētas aktīvi līdzdarbojas haļļu celtniecībā, tai skaitā uz laiku iegādājoties bloķējošās daļas šajos uzņēmumos.
J.Visockis zināja teikt, ka nesen Tallinā un Helsinkos uzceltās halles var uzskatīt par VPP projektiem, jo sākotnēji abos gadījumos pilsētas aktīvi līdzdarbojas haļļu celtniecībā, tai skaitā uz laiku iegādājoties bloķējošās daļas šajos uzņēmumos.
J.Visockis uzskata, ka Rīgā šāda pieredze būtu ievērtējama, jo esot uzņēmumā ir vieglāk kontrolēt izpildes termiņus un riskus, kā arī mazināt iespējas dažādām spekulācijām, kā tas ir šobrīd noticis ar „Multihalle”.
„Ir apsveicama Rīgas Domes šī brīža gatavība aktīvāk iesaistītas halles celšanas procesā, bet žēl, ka nav izdevies pilnībā ievērot VPP principus,” uzskata J.Visockis, piebilstot, ka esošā līdzdalības forma, kā kompensāciju piešķirot īres tiesības uz citu zemi nav perspektīva, jo kropļo nekustamā īpašuma un zemes tirgu.
No savas pieredzes, gan kā uzņēmējs, gan kā Rīgas vicemērs, J.Visockis zināja teikt, ka bez valsts un privātā partnerības ir grūti iekustināt lielus un sabiedrībai aktuālus projektus. „Uzņēmēji bez valsts ieinteresētības baidās ieguldīt savus līdzekļus, savukārt valsts un pašvaldības institūcijas pārāk bieži uzskata, ka tām nepiedienas līdzdarboties uzņēmējdarbībā,” problēmas cēloņus saskata J.Visockis.
J.Visockis atgādina, ka lai sekmētu valsts un privātā partnerību, 2002.gada pavasarī tika izveidota Valsts un privātās partnerības asociācija, kurā aktīvi līdzdarbojas vairāki pazīstami uzņēmēji, kā arī valsts un pašvaldību organizāciju pārstāvji, tai skaitā Jānis Krūmiņš (asociācijas prezidents), Sols Bukingolts, Sergejs Dolgopolovs, Aija Poča, Imants Freibergs, Andris Rāviņš, Dans Bērtulis, Alberts Krūmiņš, Vilnis Štrams, Aivars Kreituss, Jānis Āboltiņš, Ivars Kalvišķis, Andris Jaunsleinis, Andris Vilks, Ainārs Pauniņš, Ivars Priedītis, Ingrīda Labucka, Jānis Leimanis, Olafs Pulks, Jānis Stabulnieks, Andris Kreislers, Inesis Feiferis.
J.Visockis ar nožēlu konstatē, ka vēl neviens apjomīgs VPP projekts Latvijā nav realizēts. „Visi ir pauduši savu atbalstu, bet tikai vārdos,” konstatē J.Visockis.
Atbalstu VPP ir izteicis LR Ministru Prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, apliecinot, ka daudzus valstij nozīmīgus projektus iespējams īstenot vienīgi sadarbojoties valstij, pašvaldībām un privātajam kapitālam. A.Šlesers uzskata, ka valsts un privātās partnerības ieviešana ir svarīga arī tāpēc, lai Latvija konkurētu nevis iekšpolitiski, bet ārpolitiski, definējot Latvijas vietu Eiropas un globālajā tirgū. “Problēmas jāpārvērš iespējās, jo mūsu mazās valsts priekšrocība ir spēja manevrēt ātrāk par lielvalstīm,” ir teicis A.Šlesers.
Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss uzskata, ka Rīga nevar iztikt bez privātuzņēmēju finansiālas līdzdalības projektos, kuros varētu izmantot valsts un privātās partnerības (VPP) principus. VPP principus varētu izmantot autostāvvietu izbūvē, kā arī, piemēram, projektējot un ceļot Dienvidu tiltu.
CorpMedia 