“Mēs esam saņēmuši apdrošinātāju kompensāciju. Esam pateicīgi “Gjensedige” par pretimnākšanu, par to, ka tas notika tik raiti. Taču vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka vislabākā apdrošināšanās ir izpalīdzīgi partneri, saprotoši klienti un patriotisks darbinieku kolektīvs,” traģēdijas pieredzē dalās SIA “Flora” direktors Juris Bušs.

“Pēc Zolitudē notikušā ir nu jau grūti saukt par traģēdiju to, kas notika pie mums Jelgavas ražotnē 30.septembra naktī, kad ugunsgrēkā nodega viens no mūsu cehiem, kā arī gatavās produkcijas noliktava ar produkciju 300 000 Ls vērtībā. Paldies Dievam, neviens cilvēks necieta. Taču mūsu darbiniekiem šīs bija trakas dienas, jo tobrīd taču neviens nebija drošs par to, ka spēsim šai nelaimei tikt pāri. Vai uzņēmums varēs atjaunoties? Vai būs darbs? Domāju, nobažījušies bija arī pasūtītāji, kas vairumā gadījumu ir starpnieki, gan arī izejmateriālu piegādātāji,” stāsta Juris Bušs.

“Jā, nodega jau it kā tikai viens cehs un noliktava. Bet tas cehs taču bija darba vietas daudziem cilvēkiem! Tā bija arī iespēja ražot koka logus un durvis, tādējādi dodot darbu arī tiem, kas bija iesaistīti ražošanas ķēdē pirms un pēc nodegušā ceha. Savukārt nodegušā produkcija bija ne tikai jāsaražo no jauna, bet arī aizkavēja vairāku objektu nodošanu ekspluatācijā gan Latvijā, gan ārvalstīs,” skaidro Juris Bušs.

“Tagad varam jau trīs reizes pārspļaut pār plecu un teikt, ka visas lielās problēmas pēc lielā ugunsgrēka 30.septembra naktī jau ir aiz muguras. Esam saņēmuši kompensācijas no apdrošinātājiem, esam veikuši atliktos maksājumus, esam atsākuši darboties normālā ikdienas režīmā,” informē Juris Bušs.

“Apdrošinātāji no “Gjensedige” izprata, cik lielā mērā arī no viņu operativitātes ir atkarīgs tas, kad mūsu uzņēmums varēs atjaunot pilnvērtīgu darbību. Viņi, taču, varēja izmantot visvisādus ieganstus, lai prēmijas izmaksas atliktu. Bet, nē! Viņi visu izdarīja vēl ātrāk, nekā to paredz normatīvi,” pateicību “Gjensedige” pauž Juris Bušs.

“Bet vislielāko pateicību mēs esam parādā klientiem un piegādātājiem! Ja nebūtu klientu un piegādātāju sapratnes, tad arī savlaicīgi izmaksātās apdrošināšanas prēmijas nepalīdzētu. Citkārt klients prasītu tūlītēju saistību izpildi vai arī iemaksātās naudas atgriešanu. Arī piegādātāji varēja prasīt tūlītēju norēķināšanos par jau piegādāto vai vēl piegādājamajiem izejmateriāliem. Šādu spiedienu mēs nebūtu varējuši izturēt, visdrīzāk nobankrotētu,” uzskata Juris Bušs.

“Šis nu bija tas brīdis, kad mēs varējām pārliecināties, ka iepriekšējie daudzu gadu pūliņi reputācijas veidošanā un uzturēšanā daudzkārtīgi atmaksājas. Mēs iepriekš nebijām kādam palikuši parādā, savus pasūtījumus pildījām apsolītajā kvalitātē un termiņos,” skaidro Juris Bušs.

“Bija pat tā, ka ne visiem piegādātājiem mēs lūdzām pretimnākšanu, bet viņi paši piedāvājās atlikt maksājumus, izsniegt preci ar vēl lielāku atlikto maksājumu. Bija arī viens no pastāvīgajiem klientiem, kurš veica priekšapmaksu par logiem, kurus vēl nemaz nav pasūtījis. Savukārt Georgijs Voroņickis mums pārskaitīja Ls 500 kā ziedojumu. Tas palīdzēja ne tikai finansiāli, bet arī deva vairāk spēka un motivācijas,” emocijas atceras Juris Bušs.

“Esam gandarīti par kolēģu pretīmnākšanu. Piemēram “Montāžnieks D” palīdzēja izgatavot mūsu pasūtījumus. Arī mēs līdzīgā situācijā būtu rīkojušies tāpat, gan tāpēc, ka no šādas nelaimes neviens nav pasargāts, gan arī tāpēc, ka mums ir kopīgi jārūpējas par Latvijas koka logu un durvju ražotāju reputāciju ārzemēs,” stāsta Juris Bušs atgādinot, ka latviešiem ir teiciens, ka “draugus iepazīst nelaimē”.