Vairāk nekā 600 iepirkumu politikas veidotāji no valsts un pašvaldību iestādēm bija sapulcējušies uz “Iepirkumu forumu 2026” Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, lai iepirkumu nozares gada nozīmīgākajā notikumā diskutētu par iepirkumu efektivitāti, ekonomiskumu un godīgu konkurenci.
>>> Skatīt bilžu galeriju Inbox Foto
“Iepirkumu forumā 2026” piedalījās 600 iepirkumu politikas veidotāji no valsts un pašvaldību iestādēm, nozares profesionāļi, eksperti un uzņēmumu pārstāvji, gan no pasūtītājiem, gan piegādātājiem. Uzstājās vai diskusijās piedalījās 25 lektori. Savukārt tīklošanās zonā bija izveidoti 30 potenciālo piegādātāju stendi, piedāvājot risinājumus un pakalpojumus gan publiskajam, gan privātajam sektoram. Tāpat kā gadu iepriekš, Iepirkumu foruma dalībniekiem bija iespēja ziedot asinis Valsts asinsdonoru centra specializētajā autobusā, šo iespēja izmantoja 18 cilvēki, kopā ziedojot 8,1 litrus, šādi potenciāli palīdzot 54 līdzcilvēkiem.
“Iepirkumu forumu 2026” rīkoja Latvijā lielākā iepirkumu platforma “Iepirkumi.lv” un izglītojošu pasākumu organizators “Iepirkumu akadēmija”, saturu veidojot sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Konkurences padomi, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Latvijas pašvaldību savienību, kā arī Latvijas iepirkumu veicēju asociāciju. Iepirkumu foruma stratēģiskais partneris ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
“Iepirkumu foruma 2026” programmā bija trīs paneļdiskusijas. Pirmā no tām bija Sabiedriskās politikas centra “Providus” paneļdiskusija “Jaunā domāšana iepirkumos – no “pareizi” uz “lietderīgi””, to vadīja Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Sanda Liepiņa. Otrā bija KNAB paneļdiskusija “Vairāk elastības – vairāk konkurences vai vairāk risku?”, to vadīja KNAB Stratēģiskās analīzes nodaļas priekšniece Inta Nolle. Trešā bija žurnāla “Ir” paneļdiskusija “Cik atlētiskam jābūt nākotnes iepirkumu speciālistam?”, to vadīja žurnāla “Ir Nauda” redaktore Marija Leskavniece.
“Iepirkumu forumā 2026” ar iedvesmas runu “Ko sporta pieredze māca par konkurenci un ceļu uz labāku rezultātu?” uzstājas Pasaules čempione pludmales volejbolā Anastasija Samoilova. Foruma programma bija arī vairākas citas individuālās uzstāšanās, tai skaitā Konkurences padomes priekšsēdētājas Ievas Šmites uzruna “Konkurence nav nejaušība – tā ir izvēle!”, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietnieces un Juridiskā departamenta direktores Evijas Muginas uzruna “Iepirkumu reformas būtība – kāpēc bija nepieciešamas pārmaiņas?”, RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāna Agra Ņikitenko lekcija “Kas dos priekšrocību jaunajā spēlē? Dati, tehnoloģijas un AI iepirkumos”, savukārt AS “Augstsprieguma tīkls” Iepirkumu daļas vadītāja Kristīne Graudumniece un VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” Iepirkumu daļas vadītāja Saimone Miltoviča uzstājās ar pieredzes stāstiem.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas Artis Lapiņš pēc “Iepirkumu foruma 2026” atzīmēja, ka tas ir ļoti svarīgi, ka ir izdevies vienā telpā sapulcēt 600 profesionāļus, lai diskutētu par tik būtiskiem jautājumiem, mēģinātu vienam otru saprast un sadzirdēt. “Sadarbība ir tas, ko mums jāturpina attīstīt, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas un attīstību, kas nekad nebeigsies. Sadarbība nenozīmē vienmēr tikai gludas diskusijas, bet arī pateikt pretēju viedokli un spēt nonākt līdz kopsaucējam. Reforma man to parādīja, ka varam. Un tagad arī pie ieviešanas ir svarīgi atrast to vislabāko veidu. Par to arī daudz šeit diskutējam,” norāda Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.
Platformas Iepirkumi.lv valdes priekšsēdētājs un Iepirkumu foruma rīkotājs Kaspars Rozenkopfs norāda, ka Iepirkumu forums ir vispiemērotākā vieta, lai pārrunātu nozarē notiekošo. “Iepirkumu nozare ir ļoti nozīmīga valsts pārvaldē. Publiskajos iepirkumos ik gadu tiek apgūti vairāki miljardi eiro Latvijas valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu. Vieni vēlas lielāku ietaupījumu, citi lielāku efektivitāti, vēl citi lieku godīgumu un caurspīdīgumu. Šīs intereses ne vienmēr var vienādi realizēt, taču noteikti var atrast veidu, lai tās sabalansētu pasūtītāju, piegādātāju un visas sabiedrības interesēs,” uzskata Kaspars Rozenkopfs.
