Man ir nepieņemami, ka SIA «Intranserviss» saņemot no pašvaldības SIA «Jelgavas autobusu parks» par sniegtajiem pakalpojumiem ievērojamas naudas summas, vēlāk tās novirza par labu uzņēmuma līdzīpašniecei Viktorijai Ļubļinskai, kura, kā zināms, ir arī SIA «Jelgavas autobusu parks» komercdirektore, kurai piešķirta prokūra – tiesības rīkoties ar SIA «Jelgavas autobusu parks» finanšu līdzekļiem, kā arī Inesai Kozlovai, kura savukārt pilda galvenā grāmatveža pienākumus gan SIA “Intransserviss”, gan SIA «Jelgavas autobusu parks». Apdalīti nav arī pārējie šo dāmu ģimenes locekļi, jo tāpat no SIA “Intransserviss” līdzekļiem bagātīgi tiek atalgoti gan Viktorijas Ļubļinskas vīrs un meita, gan Inesas Kozlovas vīrs un dēls. Paralēli tam notiek apšaubāma rakstura finanšu darījumi ar Viktorijai Ļubļinskai un Pāvelam Kozlovam piederošu uzņēmumu SIA “Autobusu tehniskais centrs”.

Jau iepriekš man ar pārējiem SIA «Intranserviss» līdzīpašniekiem radās domstarpības par uzņēmuma tālāko darbību, jo es uzskatīju, ka šādi sadarbojoties ar SIA «Jelgavas autobusu parks», mūsu uzņēmums nevis attīstījās, bet gan kļuva atkarīgs no SIA «Jelgavas autobusu parks», un man tas šķita nepieņemami gan kā uzņēmējam, gan kā pilsonim.

Tā vietā, lai uzņēmumu padarītu atkarīgu no SIA «Jelgavas autobusu parks» maksājumiem, es jau iepriekš uzskatīju, ka SIA «Intranserviss» bija jāattīsta kā vietējais loģistikas centrs, jo vieta tam ir ļoti piemērota – tuvu ir gan dzelzceļa mezgls, gan galvaspilsēta. Nenoliedzami svarīgi ir arī tas, ka Latvija ir arī galējā Eiropas Savienības austrumu robeža. Auto, kas tiek sūtīti, piemēram, uz Vāciju no austrumiem, nereti ir nedaudz jāsaved pilnīgā kārtībā pirms nonākšanas galapunktā. SIA «Intranserviss» ir visas tehniskās iespējas, lai šādus pakalpojumus nodrošinātu. Diemžēl, Viktorija Ļubļiska un Pāvels Kozlovs vēlējas iet vieglāko ceļu – parazitēt uz pašvaldības iedzīvotāju rēķina.

Precizēšu, ka piedalīties SIA «Intranserviss» dibināšanā un attīstībā 2001.gadā mani uzaicināja kādreizējās «Hansabankas» reģionālais vadītājs, pārliecinot, ka tas būs labs investīciju projekts. Toreiz plānojām gan iepriekš minētā loģistikas centra perspektīvas, gan arī plānojām jaunu automašīnu tirdzniecības un apkopes pieprasījuma pieaugumu. Pirms tam nedz ar Pāvelu Kozlovu, nedz Viktororiju Ļubļinsku man nekādu biznesa attiecību nebija. Atgādinu, ka SIA «Intranserviss» man pieder 50 procenti, savukārt Viktorijai Ļubļinskai un Pāvelam Kozlovam katram ir pa 25 procentiem.

Turklāt interesanta priekš tiesībsargājošajām institūcijām varētu būt informācija, ka jau no 2003.gada Viktorija Ļubļinska sevi minēja kā uzņēmuma līdzīpašnieci, lai gan reģistrācijas dokumentos parādījās tikai Pāvela Kozlova un vēlāk arī mans vārds. Iespējams jau tajā laikā slēdzot līgumu ar SIA «Jelgavas autobusu parks», Viktorija Ļubļinska pārkāpa likumu un tas bija par iemeslu kāpēc viņa vēlējās slēpt patieso informāciju, jo ir vismaz viens dokumentāls pierādījums tam, ka 2003.gadā Viktorija Ļubļinska norāda sevi kā SIA “Intransserviss” direktori.

Kā 50 procentu īpašnieks esmu ticis maldināts arī par finansiālo situāciju uzņēmumā un tajā veiktajām darbībām, proti, no kurienes uzņēmums saņem līdzekļus un kādiem mērķiem, kādos apjomos tie tiek tērēti. Man kā uzņēmuma lielākajam akcionāram netiek sniegtas tiešas atbildes uz maniem jautājumiem, turklāt manai sievai, kura ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt SIA “Intransserviss” atsevišķi, tiek atteikta iespēja saņemt dokumentus un ierīkot savu darba kabinetu. Par šo faktu ir sastādīts sertificēta tiesu izpildītāja akts.

Kad uzzināju, ka Viktorija Ļubļinska un Inesa Kozlova saņem paralēlu atalgojumu gan SIA «Jelgavas autobusu parks», gan SIA «Intranserviss», kā Jelgavas Domes deputāts vērsos ar jautājumiem pie Jelgavas Domes priekšsēdētāja un vienlaicīgi pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja SIA «Jelgavas autobusu parks» – Andra Rāviņa. Diemžēl Jelgavas mērs izvairījās no konkrētas atbildes uz maniem jautājumiem.

Izlasot medijos par to, ka Jelgavas Domes vadība nolēmusi neiejaukties šajā lietā, biju nepatīkami pārsteigts. Tāpēc biju spiests vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lai tā izvērtētu gan Viktorijas Ļubļinskas, gan Inesas Kozlovas darbības. Ceru, ka Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs ne tikai ar SIA «Intranserviss» un SIA “Jelgavas autobusu parks” saistīto Viktorijas Ļubļinskas un Inesas Kozlovas, bet arī Jelgavas Domes vadības atbildību šajā lietā.

Lai gan likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» nosaka, ka visos sabiedrības darbības jautājumos lēmumus pieņem sabiedrības valde un Jelgavas pašvaldībai kā kapitāla daļu turētājai nav tiesību iejaukties sabiedrības saimnieciskajā darbībā, noteikti ir kāds veids, kā pašvaldība tajā var iejaukties. Prasīt paskaidrojumus no SIA «Jelgavas autobusu parks» vadītāja – tas būtu mazākais, ko domes vadība ar priekšsēdētaju Andri Rāviņu priekšgalā var darīt. Es domāju, ka atklātie fakti ir pietiekoši, lai pieprasītu SIA «Jelgavas autobusu parks» vadības tūlītēju atkāpšanos.

Runa taču ir par pašvaldības, tātad sabiedrības līdzekļiem, kurus Jelgavas Domei būtu ļoti akurāti un precīzi jāuzskaita. Tamdēļ situācija, kad Jelgavas Domes un SIA «Jelgavas autobusu parks» vadība nolemj šo lietu ignorēt nav normāla. Jāņem vērā arī iedzīvotāju bažas par līdzekļu izšķērdēšanu, kā arī satraukums par to, ka brauciena maksa Jelgavā ir neadekvāti augsta, jo salīdzinoši, piemēram Rēzeknē un Liepājā autobusa biļete maksā tikai 35 santīmus, bet Daugavpilī – 30 santīmu.

Jelgavas Domes vadības vienaldzīgā attieksme pret notiekošo gan liek domāt, ka tā rūpējas nevis par iedzīvotāju, bet gan Jelgavas autobusa parka vadības un viņu ģimenes locekļu labklājību un interesēm.