Datu centru operators SIA „DEAC” ir pārliecināts, ka LR Prokuratūra varēja izvairīties no kriminālprocesa datu pazaudēšanas, ja vien svarīgā informācija tiktu uzglabāta atbilstoši aprīkotā datu centrā. “Joprojām nav saprotama atbildīgo amatpersonu vilcināšanās valsts pārvaldes iestāžu IT infrastruktūras jautājumu sakārtošanā iesaistīt nozares profesionāļus, jo uzņēmēji ir gatavi izstrādāt drošus, efektīvus un ekonomiski piemērotus risinājumus,” satraucas SIA „DEAC” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
IT jomas pārstāvjus nepārsteidz notikusī datu zaudēšana prokuratūrā. „Runājot ar cilvēkiem, kas ir strādājuši valsts iestāžu IT departamentos, nebeidzu brīnīties par to, cik nepārdomātas ir datu glabāšanas un pieejamības procedūras, cik arhaiski risinājumi tiek izmantoti. Prokuratūrā notikušais ir viens no piemēriem, kurš nonācis presē. Bet vai kāds var pateikt, cik vēl ir tādu gadījumu, kas nav nonākuši atklātībā?” vaicā Andris Gailītis.
Andris Gailītis ir pārsteigts, ka mūsdienās datori, turklāt arī tik veci un nedroši datori, joprojām tiek izmantoti informācijas uzglabāšanai. „Mūsdienas dators ir tikai rīks, ar kura palīdzību var piekļūt datiem un tos apstrādāt. Datiem, jo īpaši tādiem, kas ir svarīgi, ir jābūt uzglabātiem īpaši aprīkotās vietās, kuras neapdraud dažādas nelaimes, tiem nesankcionēti nevar piekļūt citas personas, bet tikai apstiprināti lietotāji, taču vienlaicīgi ir iespēja datus apstrādāt no vairākām darba stacijām, tādējādi mazinot atkarību no kāda konkrēta datora un darbinieka,” skaidro Andris Gailītis.DEAC ne vienu reizi vien ir aicinājis atbildīgās amatpersonas sakārtot IT jautājumus valsts iestādēs, brīdinot, ka līdzīgi gadījumi kā savulaik notika ar VID datiem, tagad Prokuratūrā, var arī atkārtoties. „Ir svarīgi saprast – datu glabāšana mūsdienās ir pavisam savādāka nekā iepriekš. Attīstās tehnoloģijas, tiek uzlabotas programmatūras, IT speciālistiem katru dienu jāpaaugstina sava kvalifikācija. Valsts iestāde vai privātuzņēmums, kura pamatdarbība ir vērsta citā virzienā, ne fiziski, ne arī ekonomiski nespēj sekot līdzi šīm pārmaiņām. Savukārt datu centru pamatdarbība ir vērsta uz to, lai IT ārpakalpojumus uzturētu pasaules kvalitātes līmenī. Droša, kvalitatīva un galvenais – ekonomiski saprātīga datu uzglabāšana ir mūsu ikdiena jau vairāk kā 10 gadu garumā,” stāsta Andris Gailītis.
Arī vispārējā taupības režīmā ir iespējami daudz veidi, kā nodrošināt datu drošību tā vietā, lai naudu tērētu par nedrošiem, neparedzamiem un nepārbaudītiem risinājumiem. „Lai cik liela ir krīze, uzņēmumi taču neliek saviem darbiniekiem uzkopt telpas vai nogādāt pasta sūtījumus. Viņi izmanto ārpakalpojumus un meklē tirgū izdevīgāko piedāvājumu. Valsts iestādēm jānodarbojas ar saviem primārajiem uzdevumiem, bet tādi specifiski jautājumi kā datu drošība jāuztic profesionāļiem ar vairāku gadu pieredzi,” uzskata Andris Gailītis.
“Atbildīgo amatpersonu aizbildināšanās ar taupības režīmu ir pilnīgi nepamatota. Piemēram, SIA „DEAC” jau vairāk kā gadu nodrošina valsts iestādēm pakalpojumus ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Piemēram, 50 GB datu uzglabāšana un attālinātā pieeja tiem maksā vien LVL 20 mēnesī,” norāda Andris Gailītis, uzsverot, ka ir ļoti daudz pētījumu, kas pierāda, ka datu centru ārpakalpojumu izmantošanas cena ir vairākkārt mazāka nekā zaudēto datu vērtība un laiks, kas jātērē savācot vai apstrādājot zaudēto informāciju.
„Arī sazvērestības teoriju piekritējus varam nomierināt – no datu centriem informācija tāpat vien gaisā nevar izkūpēt, turklāt dati tiek izsniegti vienīgi pasūtītāja atbildīgajām personām, kā arī kompetentām valsts iestādēm likumdošanā īpaši atrunātajos gadījumos. Nekādi informācijas likvidēšanas pieprasījumi no trešajām pusēm netiek izskatīti. Arī „DEAC” klientu datu drošība ir prioritāte, jo mūsu biznesa panākumi tiešākajā veidā ir saistīti ar mūsu datu centros izvietotās informācijas drošību un klientu darbības nepārtrauktību,” skaidro Andris Gailītis.
Par DEAC:
DEAC ir Eiropas datu centru operators. Kompānijas pamatdarbība ir orientēta uz datu centru un IT ārpakalpojumu sniegšanu Eirāzijas mērogā. DEAC datu centru (DC „Rīga” un DC „Grīziņkalns”) serveru telpu kopējā platība ir 1000 m2. Enerģijas nodrošinājuma shēmas līmenis ir līdz TIER IV, komunikāciju pieslēgumi nodrošina tiešo savienojumu ar visiem Krievijas reģioniem, t.sk. Maskavā (MSK-IX) un Sanktpēterburgā (SPB-IX), kā arī sasniedz tādus lielus Eiropas datu apmaiņas punktus kā Amsterdamas (AMS-IX), Frankfurtes (FDE-CIX), Londonas (LINX), Rīgas (LIX) un citu lielo pilsētu, kur ir interneta pieslēgums nepieciešamajā ātrumā.
Kompānijai DEAC uzticas vairāk kā 2000 klienti no 20 pasaules valstīm, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Vācijas, Spānijas, Somijas, Šveices un Nīderlandes. Lielākie klienti ir Spānijas telekomunikāciju operators Telefonica, Danske Bank, UniCredit Bank, Latvijas Banka, Rietumu Banka, inbox.lv, one.lv, Elko Group, „DEPO DIY”, Microsoft Latvia, Philips Baltic, „TV3 Latvija”, “AAS Balva”, “Kvadra pak” u.c.
Kompānija „DEAC” ir izstrādājusi Latvijā populārāko skolvadības sistēmu e-klase.
Kontakti:
Olegs Naskidajevs,
DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītājs
Tālr. +371 6707 2100, +7 499 5029 722
Mob. +371 2917 0284, +7 926 448 2657, +7 921 889 9022, +375 299 430 290
e-pasts: onaskidajevs@deac.eu http://www.deac.lv
CorpMedia 