Māris Dzenītis: Jūrmalas teritorijas stagnācijas plāns nākamajiem 12 gadiem

Dzīve reizēm izspēlē tādus jokus, kuriem pat grūti noticēt. Vēl pirmdien Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) sajūsmināti elsa par manu nomešanu no domes priekšsēdētāja vietnieka amata un atstādināšanas no pilsētas attīstības plāna darba grupas vadīšanas, bet jau šodien atsevišķos jautājumos par šo plānu mūsu mērķi saskan pilnībā. Reizē smieklīgi un skumji. Bet par visu pēc kārtas.


Jūrmalas pilsētas domes vairākums šodien nobalsoja „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem galīgās redakcijas apstiprināšanu” Daudzi to uztver kā attīstības plānu, taču drīzāk tas dēvējams par stagnācijas plānu nākamajiem 12 gadiem. Iespējams, tas ir labs, ja turpinām 90-to gadu politiku un gribam redzēt Jūrmalu kā ekskluzīvu Pierīgas guļamistabu bez savām darbavietām, izklaides un pakalpojumu vietām. 


Būtiskākie stagnācijas pīlāri 

1. Ja šopavasar plānojuma pirmajā redakcijā bija sagatavotas un apspriešanai nodotas piecas iespējamās kempinga teritorijas, tad šajā redakcijā nav atstāta neviena. Jāpiebilst, ka pret iespējamiem kempingiem praktiski nebija iedzīvotāju iebildumu. Ko tas nozīmē Jūrmalai? To, ka Jūrmala, kura sevi pozicionē kā tūristu galamērķi, pie „ķieģeļa” ar paziņojumu, ka iebraukšana pilsētā ir tikai ar caurlaidi, jāpieliek vēl viena – „No camping”. Principā pēc esošajiem saistošajiem noteikumiem kempingi drīkstēs atrasties tikai Jūrmalas būvlaukumos un arī tad tie būs domāti celtniekiem. 

2. Ja mēs vēlamies atgūt pilsētas kūrorta statusu un esošo – gandrīz četri tūkstoši viesu izmitināšanas – gultasvietu skaitu gribam palielināt ja ne nu gluži līdz 80-to gadu beigu līmenim, kad Jūrmalā bija 60 tūkstoši gultasvietu, bet kaut vai pusi no tā, tad ar šajā plānā pašvaldības īpašumā esošo četru teritoriju atvēlēšanu kūrortiem to nevarēs panākt. Protams, plānā arī veco graustu vietas ir iezīmētas kā kūrortteritorijas, bet diemžēl šī brīža likumdošana pašvaldībai neļauj piespiest privātīpašnieku attīstīt savu teritoriju pilsētai vēlamajā virzienā. 
Tātad pašvaldībai ir jābūt teritorijām, kur tā var būt kā iniciators, kur tā var dot savus īpašumu konkrētu attīstības mērķu īstenošanai. Šādu objektu realizācija var kalpot kā detonators. Arī pasaules prakse pierāda – pašvaldībai realizējot kādu projektu degradētā vidē, ātri vien mainās ne vien kvartāla, bet vesela rajona dzīve. Tāpēc es nevaru piekrist, ka pašvaldībai piederošās teritorijas, kas bija iezīmētas kā kūrorta teritorijas, nav pilsētas attīstībai domātās teritorijas. 

3. Jūrmalā nakšņojošo tūristu skaits gadā pārsniedz simts tūkstošus, bet mums ir četri miljoni viesu, kas brauc uz mūsu pagaidām lielāko magnētu – pludmali. Un šie miljoni prasa servisu. Tāpēc radās doma par pastaigu promenādi, kas vienlaicīgi nodrošinātu augsta līmeņa kafejnīcas, normālas tualetes, dušas, mantu glabātuves. Visu, kas nepieciešams pludmalei. Šāda objekta izvietošana būtu svarīga vismaz centra rajonā. Ar to varēja panāk no defekta efektu arī tajās trīs zonās, kur pilsētā ir novērojama pastiprināta kāpu erozija – varēja apvienot preterozijas pasākumus ar šo pastaigu celiņu. Tagad, atskatoties uz plānojuma apspriešanas laiku, jāatzīst, ka gan pats, gan citi plānojumu saistītie speciālisti nav mācējuši iedzīvotājiem pietiekami skaidri izskaidrot, kas ir šī ieplānotā promenāde. Lielākajai daļai iekrita prātā kāda izteiktie murgi par asfaltētu pludmali un tā arī palika. Rezultātā nāksies samierināties ar piecūkotajām kāpām. 

Varētu uzskaitīt arī citus plānā neiekļautus pilsētas attīstībai nozīmīgus punktus, taču domāju, ka pietiek jau ar šiem. 

Runājot par kūrorta attīstību, jāmin arī tāds jūrmalniekiem būtisks aspekts kā nekustamā īpašuma nodokļa politika. Savulaik darbinieki pēc mana lūguma aprēķināja divu apjomā līdzīgu objektu – vienas dzīvojamās mājas un vienas viesnīcas ietekmi uz pilsētas budžetu. Redzējām to, ka no dzīvojamās mājas realizācijas iegūst tikai attīstītājs. Pirmajā objektā nodarbināto tikpat kā nav, otrā ir. Viesnīca par komunālajiem pakalpojumiem maksā visu gadu, bet jaunuzceltā dzīvojamā māja, kas pēc būtības ir vasarnīcu dzīvokļi, rada slodzi tikai vasarā. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa no šiem iedzīvotājiem praktiski nav, jo tie pārsvarā ir nerezidenti jeb ārzemnieki. Tai pat laikā vasarnīcu tipa daudzdzīvokļu māju attīstība veicina mājokļu, tātad arī kadastrālo cenu kāpumu. Tas savukārt palielina NĪN un rada bīstamību, ka Jūrmalas iedzīvotāji tiks izspiesti no šejienes. Tāpēc šāda dzīvojamo objektu attīstība nevar būt pilsētas prioritāte. 

Tiesiskais nihilisms 

Ja mūžīgie domes oponenti JAB uzskata, ka pilsētā attīstība nav nepieciešama, tad tur es viņiem nevaru piekrist. Toties pilnīga vienprātība ir par to, ka, ja sabiedriski apspriestajā teritorijas plānojuma pirmajā redakcijā ir veiktas tik daudz nozīmīgas izmaiņas atļautajā izmantošanā, tad jaunā redakcija atkal ir jānodod sabiedriskajai apspriešanai. 

Kaut vai tāpēc, ka 90% gadījumos šīm teritorijām ir konkrēti privātīpašnieki un līdz ar atļautās izmantošanas maiņu būtiski mainās viņu īpašumu tirgus vērtība. Ja pirmās redakcijas variantā privātīpašniekam principā nebija nekādu iebildumu, tad pieļauju, ka tagad šādi iebildumi būs. Un pamatoti. Tāpēc ar JAB šai ziņā ir vienprātība – sabiedrībai ir jādod iespēja izvērtēt ieviestās izmaiņas. Šai ziņā deputātu vairākums, acīmredzot neiedziļinoties tiesiskumā un juridiskajās niansēs, manuprāt, ir pieņēmis prettiesisku lēmumu. Tas, protams, radīs arī sekas. 

Sekas radīs arī tas, ka plānā apzināti pēdējā brīdī tika iestrādāti tādi risinājumi, kas uzliks pilsētai finansiālu slogu. Acīmredzot būs tiesvedības, un pašvaldībai būs zaudējumi. 

Tā kā strādāju pie šī pilsētas attīstības plāna pietiekami ilgi un to pārzinu, ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka pašreiz ir izdarīts viss, lai turpinātos nelabvēlīgas vides veidošana potenciālajiem investoriem. Ar vienu izņēmumu. Mana neticība un iebildumi pret šo pseidoinvestoru, kurš aktīvi rosījies jau Hlevicka un Munkevica valdīšanas laikā un, piesakot sabiedriskus objektus, realitātē tos nīcinājis ārā, vietā radot dzīvojamās mājas ārzemniekiem, kā arī jau minētā nostāja saistībā ar vēlreizējo plāna nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, tad nu laikam bija patiesais iemesls deputātu vairākuma vēlmei atstādināt mani no ieņemamā amata (iesniegumu par atstādināšanu teritorijas plāna darba grupas vadītāja amata es jau biju uzrakstījis pats). Te jāteic hokeja komentētāju leksikā – labi, ka tā! -, jo zem šāda plāna es tāpat neesmu gatavs parakstīties. Nekādu amatu dēļ.

Māris Dzenītis
Jūrmalas pilsētas domes deputāts

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s