Referenduma aizsegā privatizēs Latvijas ceļu uzturēšanu?!

Valdības kuluāros un Satiksmes ministrijas ierēdņu starpā pēkšņi aktivizējusies ideja apvienot divas LR Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošas kapitālsabiedrības – „Latvijas valsts ceļi” (LVC) un „Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU). Tāpat tiek runāts arī par iespēju privatizēt „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī jau iezīmētie potenciālie ieguvēji.

Šobrīd jautājums par „Latvijas valsts ceļi” un „Latvijas autoceļu uzturētājs” apvienošanu un iespējamo nodošanu privatizācijai jau ticis prezentēts Satiksmes ministrijā. Ir pat sagatavots „Ernst & Young” vispārējs funkcionālais izvērtējums par Latvijas autoceļu nozari. Viss liecina, ka „lietas notiek” un kāds nezināms spēks straujā tempā un klusi virza uz priekšu tik svarīgu jautājumu, par kuru, kā minimums, būtu jābūt plašām un atklātām speciālistu diskusijām, lai izvērtētu ne tikai lietderību un ekonomisko efektu no šīm darbībām, bet arī to juridisko atbilstību LR likumdošanai un ES deklarētajām vadlīnijām, uz kurām tik ļoti mīl balstīties V.Dombrovskis un pašreizējā politiskā elite. 
V.Dombrovska komanda jau kopš 2011. gada vasaras aizkulisēs gatavo pāreju uz jaunu valsts kapitālsabiedrības pārvaldes modeli, izveidojot jaunu institūciju, kura pakļautos vai nu Ekonomikas vai Finanšu ministrijām un tādējādi tiktu „atrisināta” kapitālsabiedrību pārraudzība. Nav gan saprotami tie ieguvumi ko dos šāda reorganizācija, bet ir skaidri nojaušamas problēmas, taču tas ir cits stāsts. 
Ļoti vēlētos no V.Dombrovska un satiksmes ministra A.Roņa saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Ceru, ka referendums šos procesus pārāk neaizēnos, un mediji un sabiedrība tomēr pieprasīs atbildes. 
Man, piemēram, nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešama „Latvijas valsts ceļi” un „Latvijas autoceļu uzturētājs” apvienošana, ja pilnībā atšķiras to darbības funkcijas. „Latvijas valsts ceļi” ir valsts ceļu būvniecības un uzturēšanas stratēģijas izstrādātājs un vienlaicīgi darbu pasūtītājs, bet „Latvijas autoceļu uzturētājs” ir valsts ceļu uzturētājs , jeb darbu izpildītājs. ES vadlīnijas kā reizi iesaka tieši pretēju virzību, tas ir nodalīt valsts un pašvaldības pakļautajos uzņēmumos pasūtītāju no izpildītāja! Kā gan A.Ronis gatavojas nodrošināt „Latvijas autoceļu uzturētājs” darbu kvalitātes kontroli un ekonomisko uzraudzību?! 
Ja „Latvijas autoceļu uzturētājs” tiks privatizēts, tad kurš uzņemsies materiālo un arī morālo atbildību par valsts ceļu uzturēšanu? Kā valsts būs pasargāta no privātā uzņēmuma bankrota vai arī nespējas izpildīt saistības? Kā rīkoties iespējamo nesaskaņu gadījumā? Par to, ka tas ir absolūti reāli liecina mana pieredze. Gados, kad bija padevušās bargas ziemas, bet valsts budžetā apstiprinātās summas nav bijušas pietiekamas uzturēšanas darbu nodrošināšanai, „Latvijas valsts ceļi” nevarēja laicīgi norēķināties ar „Latvijas autoceļu uzturētājs” par jau paveiktajiem darbiem, tāpēc viņiem nācās segt šos īslaicīgos parādus no savām rezervēm vai ņemt aizņēmumus kredītiestādēs. Esmu pārliecināts, ka tā nenedarīs privāts uzņēmums. Šādi precedenti ir bijuši Igaunijā, kur daļu valsts ceļu teritorijas uztur privātās kompānijas, un tur jau tika piedzīvoti gadījumi, kad vairākas dienas Igaunijas ceļi netika apsaimniekoti! 
Augsne šādas afēras realizēšanai ir labvēlīga, jo Satiksmes ministriju vada cilvēks, kurš nevar lepoties ne ar izpratni par uzņēmējdarbību kā tādu, ne ar izpratni par Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo nozaru darbības stratēģiju un attīstības mērķiem. Turklāt izskatās, ka A.Ronis ir pietiekoši ambiciozs un, tajā pašā laikā, tik nekompetents, ka nav spējīgs izprast notiekošā būtību, turklāt apzinās, ka par savu amatu ir jābūt pateicīgam un atkarīgam no viena politiskā spēka labvēlības. Tāpēc ieteikumi „no augšas” visdrīzāk tiek uztverti kā rīkojums darbībai nevis konstruktīvai diskusijai un lēmumu izvērtēšanai. 
Uzskatu, ka tik svarīgs lēmums nedrīkst būt pieņemts šādi! Valsts pārvaldītājiem ir jāaicina pie viena galda gan nozares speciālisti, gan politiķi, gan sabiedrības pārstāvji, lai modelētu iespējamos zaudējumus vai ieguvumus no šādām darbībām, turklāt tam jānotiek ar neierobežotu mediju klātbūtni, lai skaidrotu sabiedrībai šādu aktivitāšu nepieciešamību un iespējamās sekas.
Dainis Liepiņš, 
Jelgavas domes deputāts.
VAS „Latvijas valsts ceļi” padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis no 2004.- 2009.gadam.
VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” padomes priekšsēdētājs no 2006.-2009.gadam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s