Uldis Vītoliņš atceras, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi ar lielām cerībām gaidīja valdības priekšlikumus Eiropas Komisijai par nākamo Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodu, lai saprastu, kādas būs to attīstības iespējas tuvākajos septiņos gados. Taču, tagad izrādās, ka cerības bijušas veltas. 

“Līdz šim maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vismaz teorētiskas iespējas atbalstu saņemt. Diemžēl, saskaņā ar valdības šī brīža nostāju, nākošajā  Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā (2014.-2020.) tas vairs nebūs iespējams,” skaidro Uldis Vītoliņš, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstības virzienā valdība ir paredzējusi veikt milzu soli atpakaļ, nevis uz priekšu, jo atšķirībā no esošā plānošanas perioda, nav paredzēta neviena programma, kura atbalstītu normāli darbojošos uzņēmumus. 

“Esošajā plānošanas periodā vislielākā uzņēmēju interese bija par  Eiropas Savienības fondu programmām, kuras paredzēja veiksmīgi darbojošamies uzņēmumiem iegādāties iekārtas, lai modernizētu ražošanu un celtu konkurētspēju, tad nākošajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam šāda iespēja vairs nebūs,” komentē Uldis Vītoliņš. 

“Dīvaini, bet ļoti liels atbalsts ir paredzēts nevis uzņēmumiem, bet ieplānots novirzīts valsts birokrātijas, nevis uzņēmumu stiprināšanai,” neizpratnē ir Uldis Vītoliņš.

“Jā, valdība paredz atbalstīt apstrādes rūpniecības attīstību. It kā ļoti daudzsološi, bet faktiski paredzēts atbalstīt jaunu platību izveidi ražojošajiem uzņēmumiem, proti – jauniem uzņēmumiem. Vairumam darbojošos uzņēmu nav vajadzīgas papildus telpas, viņiem ir vajadzīgas jaunas iekārtas,” norāda Uldis Vītoliņš. 

“Var droši prognozēt, ka esošie veiksmīgie uzņēmumi, kam būs liegta iespēja saņemt atbalstu ražošanas modernizācijai, varētu apsvērt iespēju turpināt savu uzņēmējdarbību citās  Eiropas Savienības valstīs, kur attiecīgo valstu valdības būs bijušas tālredzīgākas un  Eiropas Savienības atbalsta instrumentos būs iekļāvušas daudz plašāku atbalsta klāstu,” prognozē Uldis Vītoliņš.