Pateicoties veiksmīgai Latvijas iespiedindustrijas, jo sevišķi – grāmatu ražošanas – attīstībai Rīga šogad tika izraudzīta par Eiropas drukas un digitālo komunikāciju federācijas “InterGraf” Grāmatu ražotāju sekcijas ikgadējās sapulces vietu. Tāpēc no 2013.gada 16. un 17.septembrī Rīgā ir pulcējušies vadošie grāmatu iespiedēji no daudzām Eiropas valstīm.

“Latvijas grāmatu ražotāji ir investējuši ievērojamus līdzekļus modernās iekārtās un darbinieku kvalifikācijas celšanā, notiek stabila kvalitatīva un kvantitatīva izaugsme, kas piesaista Eiropas kolēģu interesi,” informē Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere. 

Rīgas sapulces dalībnieki otrdien, 17.septembrī apmeklēs veiksmīgākos Latvijas grāmatu ražošanas uzņēmumus – SIA „Livonia Print” un „Jelgavas tipogrāfija”. 

Rīgas sapulces laikā tiek apspriesta nozares ekonomiskā situācija un attīstības tendences Eiropā, ISO standartu un EU Ecolabel ieviešana, pārrunātas poligrāfijas nozares aktualitātes EU dalībvalstīs. 

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija ir “InterGraf” dalīborganizācija. “InterGraf” pārstāv 24 Eiropas valstu iespiedindustrijas intereses, nodarbojas ar nozares interešu lobēšanu, informēšanu un nozares starptautiskās mijiedarbības veicināšanu. 

„Mēs izmantojām iespēju, lai citu valstu kolēģus iepazīstinātu ar plašāku ziņojumu par situāciju Latvijas iespiedindustrijā. Ar lielu izbrīnu un neizpratni tika uzņemta vēsts par Latvijas VARAM ierosinātā nesamērīgi lielā dabas resursu nodokļa piemērošanu iespiestajām reklāmām. Sapulces dalībnieki bija vienisprātis, ka papīrs ir videi daudz nekaitīgāks, vienkāršāk un videi draudzīgāk pārstrādājams nekā daudzi citi informācijas nesēji. Tipogrāfijās papīra atgriezumu utilizācija sasniedz gandrīz 100% līmeni. Ja VARAM vēlas šos rādītājus uzlabot vēl vairāk, ir nevis jāpalielina nodokļu slogs, bet jāveido sistēma makulatūras savākšanai no iedzīvotājiem,” mudina Ieva Bečere.

“Kā zināms, tieši papīru var pilnībā pārstrādāt, tai skaitā atkārtoti izmantot. Savukārt elektroniskos informācijas nesējus gan par ekoloģiskiem un ilgtspējīgiem saukt nevar. Viens datu centrs patērē nesamērīgi vairāk enerģijas, kā arī rada nesamērīgi lielāku ekoloģisko kaitējumu, nekā papīra ražotāji un tipogrāfijas,” skaidro Ieva Bečere.