Uzņēmējs un politiķis Māris Dzenītis uzskata, ka LR VID amatpersonu skaļie paziņojumi par “noziedzīgo naudas atmazgātāju grupējumu”, kas legalizētos līdzekļus izmantoja luksusa dzīvesveida nodrošināšanai, ir vieglprātīgi, nepamatoti, taču galvenais – uzņēmējdarbības vidi demoralizējoši. “Kāpēc valsts var pati “shēmot”, blefot, šķiesties ar naudu, bet tai pat laikā no uzņēmējiem prasa kristāltīru ikdienu,” komentē Māris Dzenītis.
 

“Sarēķinot kopā visvisādus mistiskos uzrēķinus, LR VID amatpersonas publiski operē ar skaitli 11 miljoni eiro, kurus mēs esam it kā “nozaguši”. Saprotams, ka tas vienkāršam iedzīvotājiem šķiet kliedzošs cipars. Jā, skaitlis tik liels, bet ja būtu redzams, kā tas “uzzīmēts”, tad nepatika vairāk būtu pret LR VID, nevis it kā noziedzīgo uzņēmumu,” uzskata Māris Dzenītis. 

“Kāpēc LR VID vārdā runāiošās amatpersonas, un diemžēl arī mediji noklusē to, ka šie paši “noziedznieki” šajā paša laikā posmā ir ne tikai “nozaguši 11 miljonus eiro, bet ir arī apgrozījuši vienā uzņēmumā vien tikpat daudz, cik apgrozījums Jūrmalas vai Jelgavas pilsētas budžetā 2,5 gados? Kāpēc nepasaka to, cik miljonus esam samaksājuši nodokļos? Cik palielajās algās ir saņēmuši simtiem uzņēmuma darbinieku? Cik miljonus esam samaksājuši tepat Latvijā par elektrību un gāzi?” jautā Māris Dzenītis. 

“Ja nezinātājam vienīgais informācijas avots būtu LR VID amatpersonu skaidrojums Latvijas medijiem, tad sanāk, ka es esmu iesaistīts teju vai noziedznieku grupā, kura to vien dara, kā izstrādā jaunas un jaunas noziedzīgās shēmas, lai pēc tam baudītu luksusa dzīvi,” satraucies Māris Dzenītis. 

“Uzņēmums, kuru VID amatpersonas vieglprātīgi dēvē teju vai par noziedzīgo shēmu, ir pēc “Liepājas Metalurgs” bankrota ir lielākais metalurģijas uzņēmums Latvijā, kurš ir viens no Latvijas lielākajiem eksportētājiem, kā arī ir arī viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem Eiropā,” informē Māris Dzenītis. 

“Mēs, saprotams, atzīstam, ka meklējam visvisādus ceļus, lai optimizētu ne tikai tēriņus, bet arī nodokļus. Tas ir tas pats vektors, ko savulaik noteica valsts politiskā elite. Nevar taču būt vienpusēja optimizācija. Taču apzinoties savu atbildību pret nozari, pret darbiniekiem, pret pašu investīcijām, mums nav bijis nodoms jebkādi veikt apzināti noziedzīgu darbību,” skaidro Māris Dzenītis. 

“Ko tad mums pārmet VID? To, ka mūsu partneru partneri Lietuvā vai Polijā, ir ne tur un ne tā uzglabājuši produkciju, ne tā to veduši u.c. It kā jau tad būtu jāsoda šie uzņēmumi – pārkāpēji. Bet, nē! Vieglāk ir sodīt to, no kura tūlītēji kaut ko var piedzīt, tātad mūs. Un tad vēl tie daudzkāršie uzrēķini… Un mūsu “noziedzīgā nodarījuma” summa sasniedz jau 8 ciparu skaitli,” ironizē Māris Dzenītis. 

“Kā tas nākas, ka līdz 2012.gadam esošā uzņēmuma komercprakse bija LR VID auditēta un akceptēta, bet no 2012.gada, nemainoties likumiem, viss tas pats izrādās ir jau “noziedzīgās shēmas”?” neizpratnē ir Māris Dzenītis. 

“Jāpiekrīt tiem uzņēmējiem un komentētājiem, kas jau iepriekš prognozēja, ka Latvijā palikušajiem biznesmeņiem dzīve kļūs aizvien nepanesamāka, jo palikušajiem nāksies maksāt ne tikai savā vietā, bet arī par visiem aizbraukušajiem. Mums taču valsts pārvaldes aparāts nav samazinājies proporcionāli aizbraucēju skaitam,” norāda Māris Dzenītis. 

“Esmu izbrīnīts arī par mūsu medijiem. Interesē vien skaļi uzvārdi, lielās summas, kliedzošie nodarījumu nosaukumi. Un viss! Un ne vārda un piepūles, lai noskaidrotu, kas tur ir patiesi, vai tam ir pamats, vai un kā šāda virspusēja rīcība var ietekmēt nozarē un valstī notiekošo,” aizrāda Māris Dzenītis, piebilstot, ka lai gan visu šo laiku atrodas tepat Latvijā, neviens žurnālists nav izmantojies iepspēju uzzināt arī viņa vai uzņēmuma viedokli.