Aicina uz diskusiju par Raiņa "latvijiešiem"

Turpinot diskusijas par Raiņa politisko ideju šībrīža aktualitāti, pirmdien 30.janvārī plkst 16:00 Eiropas Savienības mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28) notiks apaļā galda saruna par Raiņa “latviešiem” un “latvijiešiem”. Ar priekšlasījumu uzstāsies pazīstamā Raiņa biogrāfijas pētniece Gundega Grīnuma.

Uz diskusiju tiek esošie un bijušie politiķi, politologi, žurnālisti, komentētāji, eksperti, pētnieki un sabiedriskie darbinieki. 


“Rainis ‒ „filozofiskā līmeņa” politiķis ‒ 1929. gada septembrī aizgāja no dzīves laikabiedru pilnībā nesaprasts un nenovērtēts. Vai mūsdienu Latvijas politiskā un garīgā vide ir gatavāka, zinošāka, intelektuāli nobriedušāka par Raiņa laikabiedriem viņa politiskā mantojuma sapratnei un vispusīgai, kvalitatīvai analīzei laikmetīgā izpratnē? Laikam gan ne. Katrā ziņā – grūti iedomāties kaut ko liekulīgāku, pat absurdāku par Raiņa politisko lozungu spekulatīvu izmantošanu tagadnes politiķu – pa lielākajai daļai pašlabuma meklētāju, shēmotāju un jo īpaši – latviešu nacionālā valstiskuma pamatvērtību noniecinātāju un apdraudētāju ‒ „veikalnieciskajās”, šauri partijiskajās interesēs,” savās pārdomās pirms diskusijas dalās Gundega Grīnuma.

Gundega Grīnuma uzskata, ka „pretrunīgais ģēnijs” Rainis bija augsta, filozofiska ranga politiķis. “Politiķis dzejā un dzejnieks politikā. Vēstures filozofs. Erudīts liela atvēziena domātājs. Startēģis. Vizionārs. Sapņotājs. „Ķerts uz nākotni”, proti, tālas, pat ļoti tālas cilvēces nākotnes prognozētājs. Ideālists. Patriots. Ētisks maksimālists. Demokrāts. Humānists ar izkāpinātu taisnīguma izjūtu, kurš jutās kā „pasauls daļa, atbildīgs par visu” un rezonēja katra „pazemotā un apvainotā” – atsevišķa indivīda, sociālas grupas, šķiras, zemes vai tautas sāpei. Sava ceļa gājējs kā nacionālajā literatūrā, tā arī neatkarīgās Latvijas politikā. Latviešu nācijas garīgās atdzimšanas un nacionālās vienotības simbols. Latvijas Republikas „garīgais prezidents”.

Gundega Grīnuma atgādina, ka Arveds Švābe reiz minējis, ka Rainis vēl dzīvs būdams – „nemirstīgs un ireāls cilvēks – vesela laikmeta simbols”.

Šī būs jau otrā diskusija par Raiņa atgriešanu Latvijas šībrīža politikā. Pirmā šāda diskusija notika 2011.gada nogalē, 28.decembrī Raiņa un Aspazijas mājā. To organizēja sabiedrisko attiecību speciālists un politikas komentētājs Kristians Rozenvalds kopā ar Raiņa un Aspazijas fondu. 


“Jā, daudziem atmiņā ir vēl padomju laika stereotipi par Raini, taču neredzot Rainī arī to ģeniālo, kas tik ļoti pietrūkst šobrīd, mēs paši sevi apzogam. Vai šībrīža nenovīdības gaisotnē ir kāds no dzīvajiem, kas varētu vienot cilvēkus Latvijā, tai skaitā latviešus un nelatviešus, bagātos un nabagos? Domāju, ka Raiņa veikums ir izcils mantojums, kuru šobrīd pienācīgi izmantot” pirms pirmās diskusijas stāstīja Kristians Rozenvalds, piebilstot, ka Rainis ir nepiedodami nenovērtēts šobrīd. 

“Pirmajā diskusijā nonācām pie atziņas, ka diskutēt par Raini ir aktuāli. Pat ja ne visi tam ir gatavi, taču šis ir īstais laiks, kad to sākt darīt. Tāpēc arī šo diskusiju ciklu turpinām un šogad esam ieplānojuši rīkot vairākas šādas diskusijas, īpaši cerot uz mediju un sabiedrības atsaucību,” stāsta Raiņa un Aspazijas fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis. 


Atgādinām, ka pirmā diskusijā par Raiņa atgriešanu Latvijas šībrīža politikā tika fiksēta video un to var skatīt http://www.rainim.lv/2012/01/video-no-rainimlv-diskusijas-par-raina.html. Uzreiz pēc diskusijas tika izveidota arī interneta mājas lapa http://www.rainim.lv, kuru tuvākajā laikā plānots pilnveidot un aktivizēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s