“Uzskatām, ka minētais solis ir pretrunā ar Nacionālajā attīstības plānā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam paustajiem mērķiem par veselības pakalpojumu pieejamību vistuvāk dzīves vietai visiem Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām,” rakstīts valsts pirmajām amatpersonām adresētajā vēstulē.

Pašvaldību vadītāji norāda, ka, samazinot apmaksāto ambulatoro pakalpojumu apjomu, reģionos izveidosies situācija, ka, lai saņemtu pienākošos pakalpojumus, cilvēki, tā vietā, lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus uz vietas, būs spiesti doties uz Rīgu, kā rezultātā darba spējīgie cilvēki būs spiesti būtiski kavēt savu darbu, savukārt sociāli neaizsargātie slāņi vispār būs spiesti atteikties no “teorētiski“ pieejamajiem ambulatorajiem pakalpojumiem Rīgā, jo nebūs spējīgi veikt samaksu par ceļa izdevumiem uz un no Rīgas.

“Ieviešot paredzēto finansēšanas modeli, varam paredzēt, ka cilvēku mirstība reģionos, kura saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau šobrīd ir būtiski augstāka, nekā tas ir Rīgā un Pierīgā, varētu palielināties vēl vairāk. Vienlaicīgi izveidosies situācija, ka iepriekšējos gados veiktās investīcijas veselības aprūpē reģionos netiks pilnvērtīgi izmantotas, līdz ar to padarot neefektīvas līdzšinējās investīcijas reģionos,” uzskata pašvaldību vadītāji.

Ieviešot attiecīgo finansēšanas modeli un samazinot finansējumu reģionos, tikšot panākts, ka reģionālajām slimnīcām būs vēl grūtāk piesaistīt kvalificētu medicīnisko personālu, līdz ar to vēl vairāk tiks samazināta slimnīcu kapacitāte sniegt pilnvērtīgus veselības aprūpes pakalpojumus. 

Pašvaldību vadītāji uzskata, ka laukos speciālistu trūkuma, zemās maksātspējas un garo rindu dēļ medicīnas piejamība jau tagad ir daudz problemātiskāka, nekā Rīgā. Uzskatām, ka Veselības ministrijas īstenotā politika atstās lielu negatīvu iespaidu uz reģionu attīstību kopumā, un negatīvi ietekmēs Latvijas reģionu kopējo attīstību, padarot plaisu starp Rīgu un pārējo Latviju vēl lielāku. 

Vēstuli ir parakstījis 21 reģionālo attīstības centru pašvaldību domju priekšsēdētājs, tai skaitā:

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, biedrības „Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs;

Uģis Mitrevics, Siguldas novada domes priekšsēdētājs;

Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja;

Aivars Lācarus, Talsu novada domes priekšsēdētājs; 

Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs;

Andris Apinītis, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs; 

Didzis Zemmers, Limbažu novada domes priekšsēdētājs;

Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs; 

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs;

Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs; 

Andrejs Spridzāns, Dobeles novada domes priekšsēdētājs; 

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs; 

Artūrs Mangulis, Ogres novada domes priekšsēdētājs;

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja;

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs;

Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs;

Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs;

Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs;

Alīna Gendele, Ludzas novada domes priekšsēdētāja;

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja;

Ēriks Lukmans, Tukuma novada domes priekšsēdētājs.